Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
1. pants. Administratīvā teritorija Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. 2. pants. Apdzīvotā vieta Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss. 3. pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. (2) Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums. 4. pants. Administratīvās teritorijas (1) Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētu pašvaldību teritorijās; 2) novadu pašvaldību (turpmāk — novadi) teritorijās. (2) Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā. 5. pants. Novada teritoriālais iedalījums (1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās: 1) pilsētās; 2) pagastos. (2) Novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. (3) Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība". 6. pants. Administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas (1) Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. (2) Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. (3) Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. (4) Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. (5) Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. (6) Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā notiek pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā. 7. pants. Apdzīvoto vietu veidi Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas. 8. pants. Pilsētas (1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta. (2) Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. (3) Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. (4) Novadu pilsētas ir noteiktas šā likuma pielikumā. 9. pants. Ciemi (1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. (2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. (3) Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam. 10. pants. Mazciemi un viensētas (1) Mazciems ir vēsturiski izveidojusies apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un kuras nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē. Novada dome vai pašvaldības kompetentā institūcija nosaka mazciemā ietilpstošās adreses. (2) Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu. 11. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu nosaukumi (1) Nosaukumus pilsētām, novadiem un pagastiem piešķir, kā arī pilsētas, novadus un pagastus pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresētās pašvaldības domes lēmumu. (2) Nosaukumus ciemiem un mazciemiem piešķir un minētās apdzīvotās vietas pārdēvē attiecīgā novada dome. (3) Pašvaldības dome piešķir, maina vai likvidē nosaukumus ielām un laukumiem pilsētās un ciemos, nosaukumus vai numurus viensētām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un ēkām, kā arī numurus telpu grupām. Valsts zemes dienests likvidē telpu grupas adresi un par to paziņo pašvaldībai, ja telpu grupu dzēš Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu un likvidēšanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām. (4) Lēmumu par nosaukuma vai numura piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam. 12. pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi (1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, kā arī ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus. (2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta pakalpojumu sniegšanas vieta, dzelzceļa stacija, autoosta, lidlauks vai osta, pašvaldības dome, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas par to informē attiecīgās nozares ministriju. V nodaļa
Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija 13. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite (1) Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības, ciemus un to robežas, kā arī mazciemus reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. (2) Ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas un adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību; 2) adrešu reģistra datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu; 3) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā; 4) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu. (4) Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 149. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2015, 64. nr.). 2. Ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldību darbībā ir piemērojami Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumi Nr. 154 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu". (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2021.) 3. Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanas izsludina šajā likumā noteiktajās administratīvajās teritorijās. 4. Lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu tajos novados, kurus skar administratīvo teritoriju apvienošana, līdz 2020. gada 1. decembrim pašvaldību domes sasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam. Šajā gadījumā: 1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu; 2) komisijas pirmo sēdi sasauc tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem, vai viņa norīkota persona; 3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas pašvaldību domes proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem; 4) vēlēšanu komisijas adrese ir tās pašvaldības vēlēšanu komisijas adrese, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. 5. Ja deputātu kopsapulce līdz 2020. gada 1. decembrim novada vēlēšanu komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā neizveido, to saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija. 6. Ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2021.) 7. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. jūlijam pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta izstrādei. 8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2020. gada 30. septembrim izstrādā pašvaldībām metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai. 9. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Līdzfinansējumu piešķir arī kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā; Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Dienvidkurzemes novadā; Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Rēzeknes novadā; Ventspils valstspilsētas pašvaldībai un Ventspils novada pašvaldībai; Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā. Minēto projektu izstrādi līdz 2021. gada 30. jūnijam vada tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. 10. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2021. gada 1. decembrim pašvaldībai, kura izveidota, pašvaldībām apvienojoties, no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai. 11. Ministru kabinets: 1) līdz 2020. gada 31. oktobrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, nodrošinot atbilstību šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam; 2) līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai; 3) divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 6. panta sestajā daļā un šo pārejas noteikumu 7. un 9. punktā minētos noteikumus; 4) līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 6. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 13. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā un šo pārejas noteikumu 10. punktā minētos noteikumus; 5) līdz 2021. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība"; 6) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 216 "Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtība"; 2) Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 698 "Adresācijas noteikumi". 13. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktā likuma pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu. 14. No 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim: 1) Siguldas novada pašvaldība un Ropažu novada pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Ropažu novada Vangažu pilsētu; 2) Preiļu novada pašvaldība un Krāslavas novada pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Krāslavas novada Grāveru pagastu, Šķeltovas pagastu un Kastuļinas pagastu; 3) (izslēgts ar 20.03.2021. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2021.) 15. No 2021. gada 1. jūlija adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, uzskatāmi par mazciemiem, un Valsts zemes dienests veic attiecīgas izmaiņas adrešu reģistrā. 16. Pēc šā likuma stāšanās spēkā novada pilsētām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, saglabājas pilsētas statuss. Novada pilsētas statusu uz ciema statusu var mainīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 17. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.) 18. Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotās pašvaldības apvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžetus un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc jaunievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmās sēdes tos apstiprina. (01.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2021.) 19. Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros), dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā summa no apvienojamām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem. 20. Pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk — finanšu komisija) lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums. Finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. 21. Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veic līdz 2021. gada 16. jūlijam. 22. Līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes to uzturētajās informācijas sistēmās veic izmaiņas, kas saistītas ar šā likuma stāšanos spēkā. 26. Šā likuma pielikuma 8.11. apakšpunkts (par Kokneses pilsētas statusu) un 13.9. apakšpunkts (par Iecavas pilsētas statusu) stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Šā likuma pielikuma 11.2. apakšpunkts (par Ādažu pilsētas statusu), 22.6. apakšpunkts (par Ķekavas pilsētas statusu) un 27.3. apakšpunkts (par Mārupes pilsētas statusu) stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2021.) 27. Aglonas, Limbažu un Inčukalna novada pašvaldībām ir pienākums līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai visu informāciju, kas nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu attiecīgajās administratīvajās teritorijās. 28. Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. 29. Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī izvērtējums par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenārijiem un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums. Pirmajā no ziņojumiem papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā. (01.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 30. Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim organizējama publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai. (01.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2021.) 31. Ministru kabinets, izvērtējot Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" noteiktā mērķa sasniegšanas scenārijus, līdz 2023. gada 1. janvārim iesniedz Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. (09.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 32. Madonas novadā 2021. gadā pašvaldības vēlēšanās iepriekšējās balsošanas dienas ir 3. un 4. jūnijs. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: ceturtdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00, piektdien — no pulksten 11.00 līdz 20.00. (01.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2021.) 33.1 Lai 2025. gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu jaunveidojamā Madonas novadā, līdz 2024. gada 1. decembrim Madonas novada un Varakļānu novada pašvaldību domes sasauc abu pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem. Ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam. Šajā gadījumā: 1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu; 2) novada vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem, vai viņa norīkota persona; 3) novada vēlēšanu komisijas darbu no sava budžeta līdzekļiem finansē visas pašvaldību domes proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem; 4) novada vēlēšanu komisijas adrese ir tās pašvaldības vēlēšanu komisijas adrese, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.2 Ja deputātu kopsapulce līdz 2024. gada 1. decembrim novada vēlēšanu komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā neizveido, to saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.3 Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotā pašvaldība apvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžetu un apstiprina to mēneša laikā pēc jaunievēlētās pašvaldības domes pirmās sēdes. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.4 Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros), dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā summa no apvienojamām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.5 Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veic līdz 2025. gada 1. jūlijam. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.6 Līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei Varakļānu novada un Madonas novada pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz 2024. gada 30. jūnijam. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.7 Ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās Madonas novada pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas bijušās Varakļānu novada pašvaldības domes pilnvaras. Madonas novada pašvaldība ir Varakļānu novada pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada pašvaldības dome lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem 2025. gada 1. janvārī. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.8 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.9 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada dome nodrošina Varakļānu novada domes apstiprinātā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna izpildi līdz jauna sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna apstiprināšanai. Jauno sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu Madonas novada dome apstiprina ne vēlāk kā līdz 2025. gada 29. decembrim. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 33.10 Centrālā statistikas pārvalde līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošina oficiālo statistiku par Varakļānu novada un Madonas novada pašvaldību administratīvajām teritorijām, kādas tās bija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, Centrālā statistikas pārvalde nodrošina oficiālo statistiku par Madonas novadu atbilstoši šā likuma pielikumam. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 42. Ministru kabinets līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādā un apstiprina Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.) Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 10. jūnijā. Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 22. jūnijā
Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likuma pielikums (Pielikums grozīts ar Satversmes tiesas 12.03.2021. spriedumu, 18.03.2021. likumu, Satversmes tiesas 28.05.2021. spriedumu, 01.06.2021. likumu, Satversmes tiesas 21.06.2021. spriedumu, 09.12.2021. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|